Ziņas no borta

Jāsāk ar to, ka tas, kas notika līdz Harlingenai un kā apbalvošanā Edgara komanda ieguva Line Honor Balvu un vēlreiz tika saukti uz skatuve lai iegūtu Bermuda Cup pateicoties lieliskajam pirmā sacensību posma komandas veikumam, tas ir jāprasa viņiem. Saņēmām laivu un priecīgi ar brīvu vēju devāmies ārā no Harlingenas 06.08. Pusceļā līdz Ziemeļjūrai vēju izslēdzu un līdz Ziemeļjūrai motorizējām. Ziemeļjūra mūs sagaidīja ar svaigu vēju, bet galīgi ne kursā. Plus vēl straume pretīm. Attiecīgi vakara cēliens tika pavadīts halzējot ar 115 - 135 grādu leņķi, līdz pieņēmu lēmumu lai kaut kur tiktu jāslēdz dīzeļgrots. Tā arī 07.08 15:00 tikām Helgolandē bortā St.IV.

Vēl Esbjergā Spaniel vienmēr draudzīgā krievu jahta Akela no burinieka Sedov komplektā ar pāris kursantiem saņēma arī provianta krājumu, kas tālu pārsniedza tās vajadzības (nav saprotams, vai uz Sedov nebija mazāku maisiņu, vai arī tā kursanti mežonīgi ēd), līdz ar to vesela krievu – poļu – igauņu flotile tika apgādāta ar plašu ēdamvielu krājumu.

Pēc četrām krastā pavadītām dienām beidzot ir pienākusi lielā diena. Pēdējie darbi, pēdējais skrējiens uz pieklājīga izmēra tualeti, un pienāk pavēle par iziešanu jūrā. No Esbjergas Spaniel iziet ar kauju – no sākuma tas tradicionāli atspēlējas vācu jahtai Esprit, kuri nemaz nepaspēj attapties un atbildēt uz balonu zalvi, kas to ķer, Spaniel atejot. Pēc tam kapteinis veic strauju manevru, un borta zalvi saņem pirātiskais Shtandart. Vienmēr kareivīgā krievu fregate šoreiz iekrīt uz pasaulē vecāko slazdu – mūsu meitenes koķeti māj un smaida burinieka apkalpei, un brīdī, kad jūrnieku uzmanība ir iemidzināta, tas tiek noklāts ar balonu zalvi. Laika pieņemt kapitulāciju diemžēl nav – ir jādodas uz buru parādi, taču tagad ar smaidu gaidām Shtandart kapteiņa vizīti, ko tas mums piesolījis Stāvangerā.

Tieši 2 dienas 8 stundas un 52 minūtes Spaniel komandai bija izdevība baudīt samērā netipiskus ziemeļjūras laika apstākļus pārsvarā ar sauli un siltu dienvidu vēju, kas brīžiem pārgāja bezvējā. Sacensību sākums bija ļoti labvēlīgs lielajiem buriniekiem, ko izmantoja MIR un Helena strauji atraujoties no visas flotes. C un D klases jahtas startēja pēdējās un šajā grupā Spaniel pakāpeniski izdevās izvirzīties lielās grupas priekšgalā.

Balstoties uz pašreizējiem datiem uz 11:45 pēc UTC jahta Spaniel ir viena no trijām regates Tall Ships Races 2018 dalībniecēm, kas ir šķersojušas finiša taisni. Spaniel finišēja šonakt 03:37 pēc UTC un joprojām ir vienīgā jahta C un D apvienotajā klasē, kas spējusi sasniegt finišu aiz B klases burinieka Helena no Somijas (finišējusi pirmā uz ūdens 16/07/18 22:50 pēc UTC) un aiz A klases burinieka Mir no Krievijas ( finišējis 17/07/18 02:01 pēc UTC).

Pec salīdzinoši veiksmīgā starta Spaniel pilnās buras ar Pergamentu (red.: ļoti plāna, veca Genoa bura viegliem vējiem) dodas uz WP1. Komanda ir iejutusies un veikusi vairākas veiksmīgas ahterklapes. Īsi pec starta mūs apsēda ļaunais vācu gars (jahtas Esprit veidolā)

Jahtas Spaniel sūta sveicienus no saulainās Sunderlandas un pirmo oficiālo komandas bildi. Sunderland pēdējās dienas valdīja vietējiem neparasti labi laika apstākļi - silts un saule, bez lietus. Šis labais laiks no šejienes virzīsies uz Dānijas pusi, kas gan nozīmē mums vieglus dienvidu vējus. Līdz startam vējš būšot un tad strauji samazināsies.

04.07.2018 ar rīta gaiļiem pametam Helgolandi un dodamies ceļā pāri Ziemeļjūrai uz Lielbritāniju. Jahtas dzīvē izveidojas maiņu režīms - 4 stundu maiņa, 8 stundas brīvas. Smejam, ka tiem, kam ikdienā uz sauszemes nav laika izgulēties, nav iespēja izslēgt telefonu, nav iespēja nedarīt neko un atslēgties, tad Spaniel ir kā sanatorija, kur relaksēties visos vecumos.

03.07. esam ieradušies Helgoland, šāds ātrums mums pašiem šķiet neticams, bet par visu pēc kārtas. Komanda, ko kapteinis Kaspars Rožkalns pat vēl pirms izbraukšanas atzinis par priekšzīmīgu (nevar saprast vai aiz cītības jahtas pavasara darbos vai neatlaidības piedalīties, pat zinot, ka jūras slimībai būs būt) - ir unikāla un veikli tiek sadalīta maiņās - Captains watch, Dogs watch un Ladies watch.

Izejot no Rīgas 20.06.18 nekas neliecināja, ka būs dramatiski notikumi pie Kolkas. Naktī uz 21.06.18 dabūjām trūkties pie Kolkas trīs metrīgos viļņos noraujot grota falles stūri, tālāk motorējām ar foku pret vēju un ap pusdienlaiku sasniedzām Ventspili. Tur komandas biedrs Vairis Pečurčiks paņēma mūsu noplēsto grotu un aizveda uz Liepāju remontā. Ceļu līdz Liepājai veicām ļoti efektīvi ar citu grotu, Monika iemanījās labi stūrēt un naktī 23.06.18 4:00 ar pilnam buram ieskrējām Liepājā. Komanda knapi atguvās, kad projekta vadītāja Sintija palūdza mūs izklaidēties ārpus jahtas. un tā divas dienas līdz 24.06.18 vakaram, kad ar spirgtu vēju devāmies uz Kristansjo 200 jūdžu attālumā. Daudz motorējam, bet pie Kristjanso zaudējām cerību noķert jebkādas zivis, roņi izbāza galvas un smējās par mūsu naivumu, ka vēlējamies atrast zivis, kuras viņi apēduši. Pievakarē pametām nedraudzīgo Kristansjo un devāmies uz Renni. Rennē nevarējām atrast jahtu ostu tradicionālā vietā. Piestājām pie pilsētas piestātnes. Nākošā dienā devāmies Zasņicas virzienā. Izgājām uz zvejas vietu, kur noķērām 13 mencas, kā kompensāciju par Kristensjo neveiksmi. Normunds aizveda komandu ekskursija uz klintim, bet izejot uz Zasņicu mēs klintis varējām apskatīt ari no jūras, daudz efektīvāk. 29.06.18 agrā rīta ienācām Vanemundē, kur piestājām ar bortu katamarāniem paredzētā piestātnē. Harbomāsters lamājās, bet mēs mēģinājām pierunāt viņu, lai ļauj palikt. Brokastīs paēdot kruasānus atvadījāmies no Normunda un Ernesta. 29.junija vakara būsim pie Lielā brāļa( Grossenbrode), kas mums ir nepazīstama marina. Bet vakara zveja ir jau ieplānota. Ķīlē plānojam ierasties 30.jūnija vakarā.