Jāsāk ar to, ka tas, kas notika līdz Harlingenai un kā apbalvošanā Edgara komanda ieguva Line Honor Balvu un vēlreiz tika saukti uz skatuve lai iegūtu Bermuda Cup pateicoties lieliskajam pirmā sacensību posma komandas veikumam, tas ir jāprasa viņiem. Saņēmām laivu un priecīgi ar brīvu vēju devāmies ārā no Harlingenas 06.08. Pusceļā līdz Ziemeļjūrai vēju izslēdzu un līdz Ziemeļjūrai motorizējām. Ziemeļjūra mūs sagaidīja ar svaigu vēju, bet galīgi ne kursā. Plus vēl straume pretīm. Attiecīgi vakara cēliens tika pavadīts halzējot ar 115 - 135 grādu leņķi, līdz pieņēmu lēmumu lai kaut kur tiktu jāslēdz dīzeļgrots. Tā arī 07.08 15:00 tikām Helgolandē bortā St.IV.

Vēl Esbjergā Spaniel vienmēr draudzīgā krievu jahta Akela no burinieka Sedov komplektā ar pāris kursantiem saņēma arī provianta krājumu, kas tālu pārsniedza tās vajadzības (nav saprotams, vai uz Sedov nebija mazāku maisiņu, vai arī tā kursanti mežonīgi ēd), līdz ar to vesela krievu – poļu – igauņu flotile tika apgādāta ar plašu ēdamvielu krājumu.

Pēc četrām krastā pavadītām dienām beidzot ir pienākusi lielā diena. Pēdējie darbi, pēdējais skrējiens uz pieklājīga izmēra tualeti, un pienāk pavēle par iziešanu jūrā. No Esbjergas Spaniel iziet ar kauju – no sākuma tas tradicionāli atspēlējas vācu jahtai Esprit, kuri nemaz nepaspēj attapties un atbildēt uz balonu zalvi, kas to ķer, Spaniel atejot. Pēc tam kapteinis veic strauju manevru, un borta zalvi saņem pirātiskais Shtandart. Vienmēr kareivīgā krievu fregate šoreiz iekrīt uz pasaulē vecāko slazdu – mūsu meitenes koķeti māj un smaida burinieka apkalpei, un brīdī, kad jūrnieku uzmanība ir iemidzināta, tas tiek noklāts ar balonu zalvi. Laika pieņemt kapitulāciju diemžēl nav – ir jādodas uz buru parādi, taču tagad ar smaidu gaidām Shtandart kapteiņa vizīti, ko tas mums piesolījis Stāvangerā.