LBMA Logo

Tieši 2 dienas 8 stundas un 52 minūtes Spaniel komandai bija izdevība baudīt samērā netipiskus ziemeļjūras laika apstākļus pārsvarā ar sauli un siltu dienvidu vēju, kas brīžiem pārgāja bezvējā. Sacensību sākums bija ļoti labvēlīgs lielajiem buriniekiem, ko izmantoja MIR un Helena strauji atraujoties no visas flotes. C un D klases jahtas startēja pēdējās un šajā grupā Spaniel pakāpeniski izdevās izvirzīties lielās grupas priekšgalā, lai arī visi D klases dalībnieki nadzīgi savilka savus spinakerus.

Nakts atnāca ar vēja pazušanu un griešanos uz dienvidiem, kamēr MIR un Helēna ar aizejošo vēju attālinājās no galvenās grupas arvien tālāk. Jūrai pakāpeniski norimstot ari Spaniel sāka attīstīt arvien lielāku ātrumu, pakāpeniski apdzenot visus majestātiskos A un B klases buriniekus. Šajā brīdī arī kļuva skaidrs, ka šī būs ļoti taktiska sacensība, jo apstākļi ir tuvu ideāliem visiem flotes dalībniekiem. Tajā brīdī arī tika nolemts, ka ja darīsim tāpat kā visi citi, tad beigās nekāds labais rezultāts nebūs, jo visi iet vienādi ātri un sākām burties ap datoriem, cenšoties ļoti precīzi izskaitļot mums labākos kursus un darīt pilnīgi savādāk kā pārējie. Tas vainagojās ar to, ka pie pirmās atzīmes (WP1) bijām trešie aiz MIR un Helena, tuvākie sekotāji gan mina uz papēžiem. Vējš šajā brīdī ieviesa savas korekcijas, neplānoti pārsniedzot prognozē norādīto, kas prasīja mums veikt priekšējās buras maiņu no pergamenta (plāna bura ļoti vājiem vējiem) uz kaut ko izturīgāku. Šīs maiņas rezultātā igauņu jahtai Tuulelind un vācu Esprit izdevās mūs noķert. Šajā brīdī visas mums pieejamās prognozes ieteica iet prom no ģenerālā kursa stipri uz ziemeļiem un tad sagaidot vēja griešanos uz austrumiem veikt pagriezienu uz finišu. Līdzīgi darīja ar Esprit, lai gan gāja nedaudz ciešāk pie vēja. Mūsu vieta sacensībās attiecīgi sāka strauji pasliktināties, jo pārējie turējās pie ģenerālā kursa un fiziski bija mums priekšā (tuvāk finišam).. Pirmā vēja maiņa, kuras dēļ izdarījām halzes maiņu, izrādījās viltus trauksme, jo vējš atgriezās atpakaļ, nopūtāmies, atgriezāmies uz mūsu dīvainā kursa un uzticīgi sekojot vējiem līdzi turpinājām burāt pilnīgi prom no finiša. Šajā brīdī no visiem jau bijām tik tālu, ka zaudējām AIS informāciju par pārējo floti – attiecīgi tālāk līdz pat finišam īsti nezinājām, kur visi palika. Redzot rezultātu ka Spaniel jau ir sestie klasē, komanda sāka jokot, ka vai tik Ivo neesot igauņu vārds. Prognozei piepildoties un atnākot spirgtam vējam no krasta puses Spaniel pilnās burās cieši pie vēja pagriezās uz finišu. Sapratām, ka Esprit ir kaut kur tuvumā un mūs novēro, jo viņi mūs brīdināja, ka vai mēs zinot, ka Race Control ir atsūtījis precizējumu, ka finiša līnija esot citā vietā piecas jūdzes vairāk uz dienvidiem nekā bija sapratusi lielākā daļa flotes (mēs tai skaitā). Pateicām paldies viņiem un Race Control, jo tagad mūsu kurss pēdējās 40 jūdzes kļuva vēl labāks. Pirms Finiša jau varējām saskatīt MIR, kuru tomēr nepaspējām noķert un tālāk izmisīgi mēģinājām sadabūt kaut kādu internetu, lai saprastu, kur ir pārējie, jo pastāvēja iespēja, ka ja mūsu prognoze ir nepareiza, tad visi jau ir ostā. Ieraugot neticamo, bet mums patīkamo bildi ar visu floti, kas ar ļoti mazu ātrumu bezvējā šūpojas kaut kur pie ģenerālā kursa 40-50 jūdzes no finiša, spožajā rīta saulē ielēcām ziemeļjūrā nopeldēties, lai lepni ierastos ostā tīri un mazliet iesālīti. Sazinoties ar Esprit, par viņu tālākiem nodomiem un plānoto ierašanās laiku Esbjerg, jo mums bija jāstāv blakus, vācieši skumīgi paziņoja, ka viņu ierašanās laiks ir nezināms, jo vēja neesot vispār. Izdzerot tradicionālo finiša šampanieti devāmies uz Esbjerg visu laiku jokojot, ka nav pasaulē nekā skaistāka par gludu jūru bez vēja, ja atrodies pareizajā pusē aiz finiša līnijas.

Paldies visai reisa komandai un atbalstītājiem. Reisa laikā mūsu “Āķis lūpā” dalībnieki Dāgs un Reinis uzrādīja ļoti labas stūrmaņa prasmes. Lauras vadībā komandas meitenes Anna un Kristīne sarūpēja izcilus gastronomiskus rezultātus - viens no labākajiem bija izturēta runduka gaļa ar kartupeļiem, kam sekoja pasta ar marinētu bri sieru un ķiršu tomātiņiem. Ēdienkartē bija arī Jāņa pagatavotās Karlsona iecienītās mazās kotletītes un balzamiko mērcē marinēta vistas fileja, kā rezultātā Dāgs atzina, ka jahta ir vieta, kur var dabūt garšīgi ēst un labi izgulēties.

Mūsu pieredzējušās komandas daļas Reiņa un abu Jāņu vadībā visas buru maiņas notika veikli un bez aizķeršanās, ļaujot mums aiziet vējiem līdzi.

Tagad gaidīsim oficiālos rezultātus un korekcijas pēc laika pārrēķina. Jo ar retiem izņēmumiem, liela daļa flotes finišēja jūrā finiša līniju noliktajā kontrollaikā tā arī nesasniedzot.



Loading Conversation