Trīs ar pusi diennaktis Atlantijas okeānā jeb Spaniel pārdzīšanas ceļojuma piezīmes

Sigita Pildava raksta.

Jahta Spaniel vakar vakarā pietauvojusies Sines ostā Portugālē. 87,5 stundas, kas pavadītas okeānā - pilnas emociju, piedzīvojuma, vēju un viļņu. Jahta, kas radīta burāšanai okeānā un tikusi pie nosaukuma Spaniel, šo ceļojumu izbaudīja pilnībā! Vēja suņa skrējiens okeāna viļņos ir viegls, aizraujošs un fascinējošs. Komandai, kas dzimusi sauszemei, bet ar aicinājumu burāt, sākumā tik viegli vis negāja. Tomēr Leldes teiciens: “ Nav labi, bet ir tik forši!”, izsaka visu.

Kā tad mums gāja? Godīgi sakot, aprakstīt jau to nevar, jo to tiešām vajag piedzīvot! Pirmo nakti uz jahtas, kas, pat pietauvota ostā, ir dzīva un runā vispārsteidzošākajās skaņās. No klusas mazliet neomulīgas murrāšanas, - ne, ne ne.. un nu nu nu.. vai skaļas ievaidēšanās kā kaulu čīkstēšana reimatisma māktam cilvēkam līdz tādam kā vēdera klunkšķi pie auss. Mūsu Kristin (vienīgā igauniete komandas sastāvā) tas viss kopā izklausījās pēc veca jūras vilka balsī teiktā : “I am too sexy..” Uzlienot augšējā kojā, kur var apgulties akurāt zīmulītī tikai tad, kad esi taisni izstiepies, un, klausoties šo skaņu kakofoniju, galvā ir tikai viena doma, - kā, ellē ratā, šeit iespējams aizmigt?! Izrādās - var! Turklāt miegs viļņos ir tik salds!

Kapteinis Juris Austriņš komandu, no kuras liela daļa ir zaļie vai cilvēki, kuri uz Spaniel burā pirmo reizi, sadalīja 3 vačos (watch) un 3 stundu maiņās. Vaču vecākie, - pats Juris, Oskars un Aldis mums mācīja mainīt buras, ķert vēju un izjust viļņus. Okeāns mums bija labvēlīgs, jo ļāva izdarīt neiespējamo – viegli, čiliņā, ar dažiem pikantiem momentiem atnākt praktiski nosprausto maršrutu no Madeiras līdz Sinešai ar divām halzes maiņām un divām neplānotām gandrīz 360 grādu halzēm (Spaniel tradīcijas jāievēro). Izbaudījām garos okeāna vilņus, kad jāuzbrauc vilnī, lai pēc tam laistos lejā, gan klusu čiliņu pirms ienākšanas ostā, kad komanda okeānā pucēja laivas tīka koka detaļas un apstrādāja ar tīka eļļu. Divos vārdos sakot, šajā pārdzīšanas posmā Spaniel pavadīja zaļo laime, jeb kā Oskars teica: “ Tas bija apmēram tā, kad esi Bergenā, kur tiki 3 reizes gadā spīd saule, bet tad, kad tu tur esi, jau ceturto dienu spoža saule”.

Trīs ar pusi diennaktis okeānā, dzīvojot ritmā - 3 stundas vačam, 6 stundas miegam un atpūtai - iešūpo ritmā, kam ir sava maģija. Paliek vienkāršais un būtiskais, liekajam un neīstajam tur nav vietas. Atklājas cilvēku skaistums, komandas gars un humora izjūta. Ar pēdējo mūsu komandai viss kārtībā. Pēdējā naktī pirms kontinenta - brīdī, kad vača vecākais aizsnaudās - komandai radās plāns par kursa maiņu un došanos uz Āfriku. Nianses plānam neatklāsim, jo, kas zina, varbūt kādreiz noderēs. Saka jau – visi realizētie sapņi sākas ar traku ideju.

Par sapņiem runājot, viens no kopējiem sapņiem (vismaz jaunajiem) – satikt delfīnus. Un sapņi patiesi piepildās! Delfīni Spaniel pavadīja daudz – gan rīta saullēktā, vairāk kā stundu spēlējoties forā, gan naktī mirdzošu planktonu gaismas šovā visa vača garumā. Attiecībā uz delfīniem viens komandas biedrs gan ir izņēmums. Ojārs tā arī savus delfīnus neredzēja, jo īstajos brīžos vienmēr gulēja. Vai arī delfīni nāca ar mums spēlēties, jo Ojārs gulēja un krāca īpašajā frekvencē. Lai nu kā, bet Ojārs apņēmies rakstīt grāmatu “Draugs, kuru nesatiku”. Bet oranžus bruņurupučus okeānā viens no vačiem esot redzējis. Vismaz tā viņi apgalvo. Līdz brīdim, kamēr stāstā par bruņurupučiem neparādījās banānu kaste, ar kuru pirmais no pieciem esot peldējis kopā, tas pat izklausījās ticami. Tagad bruņurupuči paliek kā mīts, kura ticamības pakāpe tiek apšaubīta.

Rezumējot- neko tādu tu nekad un nemūžam nepiedzīvosi mājās uz dīvāna. Neko tādu nevar piedzīvot arī burājot Baltijas jūrā. Uz Latvijas Burāšanas Mācību Asociācijas jahtas Spaniel to visu var piedzīvot un daudz iemācīties.

Un pats labākais – vēl ir iespēja pieteikties atsevišķiem Rendez-Vous 2017 Tall Ship Regatta posmiem!

Esi gatavs vienam no savas dzīves interesantākajiem piedzīvojumiem?