1.daļa:
02.09 15:00 pēc vietējā laika Spaniel izgāja no Lisabonas (marina Oeiras) uz Madeiru. Šobrīd ar ātrumu 8.5 kts turam tiešu kursu uz galamērķi 60* pie vēja. Navigācijas “datorspēle” uzskata, ka šādi turpinot galapunktu sasniegsim pēc 2,5 dienām. Uz jahtas ir ieviesta 3 vaču sistēma, kurus vada Edgars, Dāvids un Arnolds. Saule spīd, vējš pūš - lidojam… …tur aiz muguras paliek Lisabona ar jaukām vakariņu vietām…
2. daļa 04.09 10:00
Pēc 36 stundām okeānā līdz Porto Santo (Madeirai) atlikušas nieka 250 nm un 36 stundas, tātad pusceļš.
Ar sauli mūs ir panācis ari solītais vējš 15-20 kts un tagad attīstām ātrumu līdz 7kts pie bakštaga kursa. Borta “datorspēle” sola pienākšanas laiku ceturtdienas vakarā.
Komanda apradusi ar jūru un dažiem ir pārgājis ari pirmais saviļņojums, ko izraisīja vājais vējš un manevri pirmajā naktī, jo neiztika bez piedzīvojumiem. Nakts vidu tika pamanīts ka Grota stūris ir tā kā palaidies vaļā un paslīdējis uz priekšu, lai ari novilcējs bija uz bremzes. Mēģinot viņu atvilkt atpakaļ, capt. Kaspara uzliktais sunītis neizturēja un izjuka, attiecīgi palikām uz 1. rēves. Iemesli gan nav līdz galam skaidri, jo tumsā īsti sunīti neizpētījam. Iespējams viņš nebija izturējis jau pirms tam (jo cita iemesla kāpēc grots palika uz drosibas gala un aizslīdēja līdz 1. rēves blokam nebija) vai ari velkot aizķeras aiz sliedes gala (shame to me, biju piemirsis, ka sliede mums nav vairs visā garumā).
Tad nu komanda dabūja nakts trauksmi un buru maiņu ar sekojošu burāšanu ar foku, līdz rīta gaismai, lai saprastu kas tur īsti notika un kādus varoņdarbus esam sastrādājusi. No rīta pēc izpētes tika konstatēts, ka varam turpināt konfigurācijā ar 1. rēvi un foku vai genoa, ko ari veiksmīgi darām.
Vēl ir ari jāsaprot vai grota augšā ir nepieciešams metāla sunītis. Tā kā bija uzlikts - sāka likties bīstami, tur ir lauziens kas var sunīti ķīlēt sliedē, pagaidām nedaudz pārtaisot atstājām, lai gan funkciju neļaut raut buras līķi ārā no sliedes viņš diez vai pilda.
Krasta nobildēšu - kas un ka. Cīnāmies ar nu jau servisa akumulatoru, viņš īsti netur, un sāk izbeigties pēc kādām 12h, kā rezultātā esam spiesti darbināt ģeneratoru. Bet ar elektroniku un navigāciju mums vairs problēmu nav.
Beigšu mocīt ar tehniskam detaļām. Saule spīd, parādījušies nelieli viļņi un komanda jau paliek nemierīga, kad tad būs tā solītā Madeira. Tikko ari bija pusceļa atzīme. Mums ir paveicies, ka komandā ir Hilda, pēdējās dienās ēdam labāk nekā Lisabonas restorānos. Visu atzinību. Sāk likties ka pārējiem jau ir bail mēģināt taisīt ēst, jo pārspēt to nav iespējams.
Delfīni bija, vaļi vel nebija un Estere esot gatava mainīt 50 delfīnus pret vienu īstu vali. Pagaidām gan delfīni nav ar mieru mainīties, Naktī var vērot zvaigznes debesīs un planktona zvaigznes ķīļūdenī. Dienvidi…
