Sveicieni!
Esam finiša taisne uz Fredrikstad ar vēju pilnas buras un ātrumu 9,3 mezgli. Mainīgā vēja dēļ vairakkārt esam nomainījusī foku un jau trīs reizes rēvējušies. Pēc trešās reizes rēvēšanās iet zibens ātrumā! Pagājušajā naktī atkal piemeklēja bezvējš un mēģinājām iet “smeterlinga” jeb taurenītī, bet beigas, pēc Dāvja vārdiem, taurenītis palika paralizēts jeb sagura...
Vējam pieņemoties spēkā, pulksten 11:10 sasniedzām otro Way Point. Pēc tam atkal bezvējš, komandas puišu gatavota omlete, kopīgas pusdienas ahteri un sarunas par burāšanu.
Dalāmies ar komandas puišu citātiem.
“Burāt ir ka iet aukstā dušā un plēst banknotes”, stāstā Dzintars.
“Burāt ir kā pacelties spārnos”, papildina Dāvis.
“Burāt ar jahtu ir tāpat kā ar sievieti. Pirmajā reizē nezini, kur likt rokas...”, iestarpina Kristaps.
“Es burāju to pašu iemeslu dēļ, kāpēc dzīvoju. Burājot ir grūtie un sliktie brīži, brīži, kad neko vairs negribi, bet tie daži momenti, kuros var izjust absolūtu brīvību un mieru daudzkārt atsver visu slikto”, nobeidz Edgars.
