Šodien vēja trūkuma dēļ 14:00 UTC esam nofinišējuši jūrā... Lai gan līdz nospraustajam finiša punktam GPS vel rādija 421 j.j. Nedaudz sirreāli... Tas it kā būtu nofinišēt pie Rojas, lai gan plānojām finišu sasniegt pie Ķīles. Nu neko darīt. Kopējās jūdzes vēl neesmu saskaitījis - tas sausajai statistikai uzdevums nākošajām divām dienām, jo St.Georges Harbor domāju sasniegsim pēc kādām stundām sešdesmit. Mūsu laika prognozes un laika apstākļi ļāva mums izteikt D klases kolēģiem piedāvājumu, neraugoties uz STI pasludināto finish at sea, turpināt savu sacensību līdz galam ar buram. Pirmie atsaucas un piekrita mūsu jaunie draugi somi no Vahine. Rona 2 ari izteicas, ka lieliska ideja, bet ja 14:00 utc viņi joprojām dreifēs prom no finiša, tad atvainojas jau laikus un izstāsies no izaicinājuma. Peter von Danzig pēdējie visai atturīgi noreaģēja, sakot, ka ja vējš būs tad viņi burās tā vai tā, nebūs - motorēs tā vai tā... Uzvarētājus, ka zināms, nesoda. :)
Tā mēs ar somiem divatā vienojamies, ka uzstādām jaunu izaicinājumu- tie kas pirmie ir galā gādā ledu, otrie - dzērienus. Līdz pat kādiem 20:00 UTC mēs baudījām okeāna skaistumu- bez viļņošanās okeāns mums ļāva izbaudīt 5-8 mezglu vēju, attīstīt ātrumu līdz pat 4,5-6,5 mezgliem, iet kursa ar stabilu 40-50 grādu leņķi pret vēju... Bezrūpīga burāšana. Lielākais notikums dienas laikā aiz finiša fakta - attāla vaļa novērošana, Reiņa neatgriezeniskā tuvošanās mīnus 200 punktu robežai zoles turnīrā un atkal teicami strādājoša tualete (šeit jādara atkāpe un jāuzslavē Muris, kurš godam izturēja misiju aiz borta - holding tanks bija nobloķējies un vienīgais veids, ka to mēģināt reanimēt bija gaitā ap 4 mezgli, laist Muri falle aiz borta, lai attīrītu holding tanka kingstonu no ārpuses zemūdens daļā. Viņu nenobiedēja ne ūdens temperatūra 25,5 C, ne izlikta haizivju sardze, ne portugāļu kuģīšu - medūzu potenciālie dzēlieni. Nieka pusstunda un visas komandas
iesaistīšanās apbrīnošanas procesā - un tualete atkal ir darba kartībā. Apbalvojums Murim - ārpuskārtas klaja dušošanās saulrietā :) ).
Par reisu, jāapkopo domas, lai pateiktu svarīgākās atziņas. To laikam izdarīšu jau ostā stāvot. Protams mums šodien bija tradicionālais finiša šampānietis... Nebija salda garša, neliegšu, jo esam laikam visstulbākajā situācijā: otrie uz ūdens, kas nedod neko un ceturtie kopvērtējumā - ari tā teikt uzreiz aiz pjedestāla. Tā ka laikam no sacensību viedokļa esam nedaudz vīlušies, jo īpaši tāpēc, ka dienas pirmajā daļā joprojām mums likās, ka bija izredzes atlikušajā distancē pacīnīties ar PvD (būs jāpapēta, kāpēc tai jahtai tāda balle un kāpēc tik ātra) par vēlamāko trofeju - line honors. Kompānija mums bija neliela, bet šķiet ka mēs bijām viens otra cienīgi sāncenši jahtu konkurence. Jā, spinakeriem bija priekšrocības 70-75% no distances, jo visi bijām Pasātu vējos, līdz mirklim kad izšķīrāmies šķērsot Azoru maksimumu, lai ziemeļu puslodes vēju sistēmā turpinātu ceļu, tāpēc ar vēsu prātu raugāmies uz to ka PvD bija atrāks pagājušajās 2 nedējās par aptuveni 60-70 j.j. Nepalikām pēdējie un mērķis minimums - izrauties priekšā somu kolēģiem izdevās... Vai izdarījām visu, ko varējām... Līdz ostai par to padomāšu. Bet pašlaik jau 4 stundas ka motorizējam Bermudu virziena, jo līdz ostai vēl ap 355 j.j. bet vēja ātrums ap 3-4 mezgliem. Rit ap pusdienas laiku prognoze sola, ka ciklona astes paliekas varētu mūs aizķert un varēsim atkal lidot sānu vējā ar burām.
Paldies tiem, kuri mums sekoja un atbalstīja mājās. Nākošais ziņojums laikam pēc pāris dienām no ostas.
Capt. Bar...