Honfleur, kā jau ierasts, sagaidīja mūs ar dzīvelīgo vaterfrontu, simtiem bāru un restorānu, suvenīru veikaliņiem un citām izklaides iespējām. Pilsēta totāli zied šī vārda tiešajā un pārnestā nozīmē, puķes ir absolūti visur - uz palodzēm un lukturiem, balkoniem un terasēm, parkos un ielas malās, tie rotā žogus, durvis, jumtus un galdus! Ne velti pilsētas nosaukums tulkojas ka "zieds".
Pēc divām saulaini siltām dienām ko pavadījām Honfleur, 29.08 rītā devāmies prom. Izmantojot high water, jo vēlme iestrēgt piekrastes smiltīs mums bija zudusi pilnībā, apmēram astoņos no rīta pametām ostu un devāmies Sēnas upē. Pēc plāna Havra mūs gaidīja tikai trijos dienā, tāpēc ar motoru tukšgaitā, ļaujoties straumei, lēnām dreifējām lejup pa upi un pēc tam starp diviem farvateriem. Pavadījām dienu sauļojoties un peldoties, daži no redzētajiem foto ir no mūsu tas dienas izpriecām. Le Havra sagaidīja fantastiski ar diviem dingijiem eskortējot visus, kas ienāk ostā, personālu uz piestātnes un liason oficieriem, kas gatavi palīdzēt.
Nu jau pēc trijām pilnām dienām Havrā var teikt, ka pilsēta ir apskatīta pilnībā. Kam tūre pa muzejiem, kas dodas no rītiem skriet organizētajā mini maratonā, kas laiskojas un sāk izbaudīt dienu tikai pēcpusdienā, nav svarīgi, visi dabū ko īpašu un speciālu šajā pilsētā.
Bet nevar tikai par labo. Diemžēl pilsēta par labām dušām un tualetēm nav parūpējusies. Toi toi ir tālu, to tieksme būt atvērtiem ir reta. Dušas nodrošinātas vietējā sporta centrā laikos, kad īsti jūras vilki vai nu guļ, vai vēl nav pamodušies. Par laimi, tuvumā ir baseins, kas visiem RDV dalībniekiem ir par brīvu un ko aktīvi izmantojam dušām un relaksācijai.
Šodien devāmies komandu parādē ap marinu kurā stāvam. Par laimi laiks noskaidrojas, un, citējot pilsētas mēru "vajag sauli, būs saule". Apbalvošanas ceremonija bija pārsteigumu pilna un pārsteidza mūs gan labā, gan sliktā ziņā. Diemžēl, pēc mistiskajiem pārrēķiniem kurus saprot tikai STI, esam noslīdējuši C/D klasē uz 4. vietu, un par to nekādu balvu mums nedeva. Bet, liels bet, par mūsu ieguldījumu sakaros un komunikācijā starp kuģiem sacensību laikā (Spaniel bija "stand-by race communications ship") tikām pie šķīvīša par palīdzību. Un vislielākais pārsteigums sekoja pašās apbalvošanas ceremonijas beigās, kad sacensību priekšnieks, pēc garām runām par valstu sadraudzības veicināšanu un internacionālas burāšanas kopienas stiprināšanu, izsauca mūs uz skatuvi un pasniedza visiespaidīgāko iespējamo balvu šajā regatē - The Friendship Trophy. Tiem, kas nezina, visi kuģi, kas piedalās regatē, pēc katra posma nobalso par draudzīgāko, komunikatīvāko un labāko atmosfēru radošo kuģi/komandu. Visas regates beigās vienam kuģim tiek piešķirta īpašā balva, kuras žūrijā ir bijuši tikai citi burātāji un kapteiņi.
Personīgi (jo, šo tiešam raksta Reinis), nekad neesmu juties tik emocionāli pacilāts un pārsteigts Tall Ship Races laikā. Šī ir ļoti īpaša balva gan man, gan komandām, kas burājušas šajā piedzīvojumiem pilnajā regate, balva, kura līdz šim nekad nav bijusi Spaniel īpašumā. Ar lielu šampanieša pudeli un balvu apceļojām tuvumā stāvošās jahtas un kuģus, jo bija pārliecība, ka viņi ir tie, kas atnesam mums šo pagodinājumu.
Nu izbaudām crew party, gaidām jaunos komandas dalībniekus un sastādām ēdienkarti nākamajam posmam. Rit jau dosimies uz veikaliem, pakosim jahtu. Svētdienas rītā paredzēta buru parāde un tad jau vedīsim jahtu uz ziemeļiem, uz Helgolandi.
Spaniel and crew,
Over and out
