10.augustā dreifējām līdz pašam vakaram. Gaiss ir ļoti silts - laikapstākļi ir labvēlīgi drēbju mazgāšanai, ko kolektīvi arī veicām. Reliņos plīvo smaržīgas drēbes, un komandai rodas ideja dibināt jaunu uzņēmumu "spaniel@irve.com". Paralēli veicam nelielus remontdarbus, un Reinis novada takelēšanas darbnīcu - tagad forā kārtīgi coriņi buru piesiešanai. Ap plkst.20.00 jau atkal nojūk vēja rādītāji (tie bija sagājuši grīstē pirms dažām dienām). Pēc dažām stundām izdodas tos iedarbināt ar "maģisko pieskārienu", bet nav skaidrības, kas tieši ir par iemeslu šādai rādītāju uzvedībai. Ir aizdomas, ka vaina ir elektrības slēdžos un sadalē. Savukārt vējš joprojām ir ļoti mainīgs gan virzienā, gan ātrumā. Kā nakts vačā nosprieda Dirks: "Wind must be a woman because it doesn't know what it wants, what to do and where to go".
11.augusta rītā jau atkal niķojas vēja rādītāji - Reinim "ļoti patīk" pamosties ar šādām ziņām! Dažas stundas, ņemšanās ar slēdžiem un kontaktiem, un izskatās, ka vaina ir atrasta un pilnībā novērsta. Ceram, ka ar šo vēja rādītāju nedienas ari beigsies! Pēcpusdienā svinam "pusceļu" (aprēķinot pēc noietam jūras jūdzēm) - iemalkojam Halifaksas vīnu ar sieru, šokolādi un olīvām. Pilnai svētku sajūtai Jeļizavetas vačs parupējas par rasolu, un par svētku rotājumiem kalpoja forā un augļu tiklā izkarinātas zeķes, kas uz žāvēšanos no reliņiem bija pārcēlušās uz iekštelpām.
Navigācijas stundas uz kartes praktizējamies orientēties navigācijas zīmēs Lamanša šaurumā, kur, pēc kapteiņa vārdiem, mūs sagaida Brīvības ielas cienīga satiksme. Tāpat arī apgūstam pamatus meteoroloģijā - nu jau saprotam, kā atmosfēras spiediena maiņas iespaido mūsu bezvēja situāciju.
Nakts vačā Team A un Baby vačs nodevās okeāna faunas pētniecībai, kad zobu tīrīšanai skaistumu piedeva "okeāna jāņtārpiņi" jeb planktons, kas tumsā spīdēja izlietnē. Tālākie pētījumi aizveda arī uz tualeti, kur tika novērota planktona spožā rotācija vienlaicīgi ar ūdens nolaišanu.
12.augustā Ieva, iedvesmojoties no Reina aizvakardienas darbnīcas un bezvēja garlaicības, notakelēja visus uz jahtas atrodamos galus, kamēr pārējā komanda turpināja pilnveidot savas intelektuālās spējas, apgūstot visu uz klāja atrodamo lasāmvielu, kas pārsvarā ir aprīļa un maija žurnāli - paldies R1 komandai par to sagādāšanu!
Vakarpuse beidzot izlietne nespējā vairs panest mūsu vienaldzīgo attieksmi pret to, tādēļ tā aizdambējās. Tas gan neliedz mums svinēt ar Arta atnestajam cidoniju un dzērveņu sukādēm to, ka līdz finišam ir palikušas mazāk kā 1000 jūdzes. Tātad svētki katru dienu! Vienlaicīgi ar šo notikumu ir beidzot pacelies ari vējš, un jahta 13 dienu laika pirmo reizi ieskrienas līdz 10 mezgliem.
Komandas kopējos izklaides vakarus filmu un seriālu veidola vel arvien tikai plānojam. Izskatās, ka uz borta nav savākušies kinomani un popkorna cienītāji.
Turam kursu uz finiša līniju un mēģinām ko sarunāt ar niķīgo Atlantijas vēju!
Priekā,
R6
Ilustratīvs attēls
