1.vačs marinu pameta jau dienas sākumā un devās biljarda virzienā, 2.vačs devās apskatīt pilsētu ap pusdienlaiku, bet 3.vačs pievienojās jau pašā vakarā, lai līksmotu kopa ar kanādiešiem pilsētas svētkos un tiem par godu organizētajā koncertā - negaidot fiksi noķērām gandrīz Pozitivus sajūtu. Līga, Sintija un Jeļizaveta beidzot nogaršo šim Kanādas reģionam raksturīgo ēdienu - "poutine", kas pēc būtības ir kartupeļi fri ar svaigo sieru un brūno mērci, kuras sastāvā ir arī slavenais kļavu sīrups. Bija ļoti garšīgi!
Nākamajā dienā Pāvels un Jeļizaveta devās īsā izbraucienā ar mūsu liaison oficiera jahtu Lotus (30 pēdas). Laiks bija diezgan mierīgs, bet bija ļoti interesanta burāšanas pieredze uz divreiz mazākas jahtas kā Spaniel, ka arī bez vēja rādītājiem un ar pinnes stūri. Tikmēr Ivo, Reinis, Sintija, Ginta un Kaspars pilsētā uzstājīgi demonstrēja savu meistarību biljarda spelē. Vakarā komanda spēlē zoli. Ejam gulēt vienpadsmitos - tā var nogurt tikai no svētkiem!
16.julijā plkst.17.00 izejam no Rimouski. Spaniel jau atkal jauni komandas biedri - šoreiz 2 jauniesi no Spānijas, Sergio un Rafael, kas pirms tam ir burājuši ar spāņu kuģi El Galeon. Sacīdami, ka ir noguruši no "peldošā muzeja" dzīves, piesakās līdz Kvebekai burāt ar Spaniel. Uz Spaniel puiši ļoti ātri tiek nodēvēti par Serjožu un Rafiku un pielikti pie darbiem - mizot kartupeļus un cept komandai Spānijā tik ļoti iecienīto "tortilju de patata" (latviešu versijā tas būtu pazīstams kā kartupeļu, olu un sīpolu sacepums lielā eļļas daudzumā). Tortiļjas pagatavošana izrādās ļoti laikietilpīgs process, un komanda tiek pie vakariņām tikai pēc trīs stundām, bet trotila gan ir izdevusies lieliski! Reinis par to paaugstina Līgu amata - K3 (t.i. kruta kambīzes komandiere).
Pirms iziešanas no Rimouski Ivo un Reinis piedalās kapteiņu brifingā par to, kā iziet St. Lawrence upi, jo Kvebekai tuvojoties, tajā ir ļoti stipras paisuma un bēguma straumes. Visu laiku ejam ar motoru un manevrējam Kvebekas virzienā, brīžiem pretstraume sasniedz pat 4kts.17.julijā plkst.13.30 izmetam enkuru, lai sagaidītu plkst.18.00, tādā veidā izvairoties no spēcīgām pretstraumēm, kas varētu traucēt Spaniel nokļūšanu līdz Kvebekai. Straume 1.5 kts, un netālu ir noenkurojušies arī citas jahtas un burinieki. Plkst.14.00, norauti no enkura, piestājam bortā mums draudzīgajam spāņu pirātu kuģim Atyla. Meitenes (Sintija, Līga un Jeļizaveta) izmanto iespēju iet pavērot skaisto Kanādas ainavu no augstaka skatu punkta - Atyla masta. Uz Atyla visu vasaru burā arī meitene no Latvijas - Laura, ko jau agrāk bijam paspējuši iepazīt citās ostas un uzsākusi sarunas par iespējamu crew exchange kādā no CiC posmiem. Par iespeju kāpt mastā atmaksājam ar takelešanas darbiem un tik ļoti sadraudzējamies, ka Sintija un Jeļizaveta paliek līdz Kvebekai uz Atyla, bet uz Spaniel kāpj puisis no Niderlandes - Lukas.
Plkst.18.00 ieslēdzam motoru un ejam uz Kvebeku. Slūžas ostā var iziet tikai līdz plkst.00.30 - mēģinam paspēt, lai nav jāpaliek pa nakti uz enkura. Lukas pierāda sevi stūrēšanā, izstūrējot Spaniel pa kanālu un ir patīkami pārsteigts par Spaniel bagātīgo ēdienkarti. Tikmer Jeļizaveta un Sintija izzina Atylas burāšanas tradīcijas un uz klāja ierāda Emmai akrojogas burvību.
Jau no tāluma Kvebeka priecē ar skaisti izgaismotiem ēku siluetiem un siltu nakti. Nedaudz kavējam, bet, iepriekš sazinoties ar ostu pa rāciju, plkst. 00.40 tiekam ielaisti Kvebekas ostā. Gulēt dodamies tikai rīta pusē, daļai komandas sērojot, ka viņu ceļojums ir galā. Uz atvadām saullēktā barojam ziņkārīgas pīles.
Kvebekā ir paredzētas daudz dažādas aktivitātes, kā arī plānojam veikt nepieciešamos remontdarbus uz jahtas, bet par to sīkāk nākamajā ziņojumā. Izskatās, ka Kvebeka mūs patiesi gaida - jau parādās pirmie interesenti, kuri pēta un apbrīno mūsu jahtu, uz kuras plīvo gan #Canada150, gan #LV100 karogi.
Jeļizaveta un Sintija