Ar dažādiem un ne tik patīkamiem pārsteigumiem kā atceltiem lidojumiem, divreiz pirktām biļetēm utt , beidzot visi septiņi 18/06 ieradāmies Portimao, Portugāles dienvidos, kur Spaniel bija atdzīts no Tenerifes, Kanāriju salām un enerģijas pilni bijām gatavi jau nākamajā dienā doties tālāk, bet diemžēl tas nevareja notikt dēļ tehniskām problēmām - Spaniel bija salūzusi dzenskrūve. Nākamās nedēļas laikā 100% iepazināmies ar portugāļu darba stilu un organizatorisko jautājumu kārtošanu, lai pasūtītu un saņemtu jauno dzenskrūvi (pilnā komplektācijā - jo par par veikala speciālistu profesionalitāti jau ir cits stāsts), nodrošinātu
Spaniel izcelšana ar mobilo celtni, saņemtu Ostas speciālista atļauju pamest Portimao un dabūt jahtas dokumentus atpakaļ, kas bija “ieķīlāti” līdz tehnisko problēmu novēršanai. Lieki piebilst, ka tajā galā viss notiek “manjana - manjana”, neviens par neko neatbild, neviens nekad nevar pateikt precīzus laikus vai izdarīt kas solīts. Un vienīgie, kas izrādās runā angliski ir Maritime Police - cepuri nost viņu priekšā par neatsveramas palīdzības sniegšanu arī jautājumos, kas galīgi nebija viņiem jākārto. Paldies Harijam un Ringlai par fizisku un morālu atbalstu visu murgaino nedēļu, kārtojot lietas, kā arī mājas komandai - kaut vai par plecu uz kura paraudāt, kad jau izmisums iestājās un vezcerība ar kaut ko tur tikt galā. Beidzot pienāca 26/06, piektdienas pēcpusdiena, kad tapām aizvilkti uz shipyard, lai celtos ārā. Celnis ar celtspēju 300 tonnas, bet satraucās, ka neapgāžamies Spaniel slaidās figūras dēļ Viss noritēja veiksmīgi un vēl 3 dienu gaidīšanu novērsa inspektora no Faro sapratne un Harija, kartinga- čempiona lidojms pēc jahtas reģistrācijas apliecības uz Capitenerie.
A Corunja- piestājām spocīgi tukšā jahtklubā, kas parasti kūsā no dzīvības un jahtām. Nopirkām gardos spāņu augļus un atvadījāmies no diviem komandas biedriem. Ievilkām elpu un piecītī devāmies pāri Biskajam. Divās maiņās. Pirmās 24 h ik pa brīdim gājām ar motoru, izmantojot jauno dzenskrūvi, pat radās joks, ka delfīni mūs mīl dēļ spožās dzenskrūves. Vēlāk parādījās pastāvīga vējš un aizburājām līdz Ile d'Ouesante neticamās 48 h ar bakštaga vēju. pa viļņiem pasērfojām, bet vairāk par 12.5kts ātrumu neizspiedām - bet mēs jau prātīgi un piesardzīgi gājām - ar 2.rēvi un 1. Foku Angļu kanāls mūs pārsteidza ar sadzītiem palieliem viļņiem un 35kts vēju, skaistiem un skarbiem Normandijas krasta skatiem.
Lielais franču brālis mūs pieskata un agrā 5.jūlija rītā Kāds coast guard džentlmenis mums jaukā franču akcentā apvaicājas par jahtu, burāšanas galamērķi un apkalpes skaitu. Bija ļoti savādi nosaukt pieci. Un tad sākās grūtākās 170 jūdzes līdz Šerbūrai - vējš 35kts, viļņi, kuģi un uz katras halzes maiņu visa komanda burtiski jāceļ augšā - bet arī ar to tikām galā un Šerbūrā nokļuvām vismaz 30h pirms plānotā laika - vēju dievi bija ar mums
Spaniel izcelšana ar mobilo celtni, saņemtu Ostas speciālista atļauju pamest Portimao un dabūt jahtas dokumentus atpakaļ, kas bija “ieķīlāti” līdz tehnisko problēmu novēršanai. Lieki piebilst, ka tajā galā viss notiek “manjana - manjana”, neviens par neko neatbild, neviens nekad nevar pateikt precīzus laikus vai izdarīt kas solīts. Un vienīgie, kas izrādās runā angliski ir Maritime Police - cepuri nost viņu priekšā par neatsveramas palīdzības sniegšanu arī jautājumos, kas galīgi nebija viņiem jākārto. Paldies Harijam un Ringlai par fizisku un morālu atbalstu visu murgaino nedēļu, kārtojot lietas, kā arī mājas komandai - kaut vai par plecu uz kura paraudāt, kad jau izmisums iestājās un vezcerība ar kaut ko tur tikt galā. Beidzot pienāca 26/06, piektdienas pēcpusdiena, kad tapām aizvilkti uz shipyard, lai celtos ārā. Celnis ar celtspēju 300 tonnas, bet satraucās, ka neapgāžamies Spaniel slaidās figūras dēļ Viss noritēja veiksmīgi un vēl 3 dienu gaidīšanu novērsa inspektora no Faro sapratne un Harija, kartinga- čempiona lidojms pēc jahtas reģistrācijas apliecības uz Capitenerie.
A Corunja- piestājām spocīgi tukšā jahtklubā, kas parasti kūsā no dzīvības un jahtām. Nopirkām gardos spāņu augļus un atvadījāmies no diviem komandas biedriem. Ievilkām elpu un piecītī devāmies pāri Biskajam. Divās maiņās. Pirmās 24 h ik pa brīdim gājām ar motoru, izmantojot jauno dzenskrūvi, pat radās joks, ka delfīni mūs mīl dēļ spožās dzenskrūves. Vēlāk parādījās pastāvīga vējš un aizburājām līdz Ile d'Ouesante neticamās 48 h ar bakštaga vēju. pa viļņiem pasērfojām, bet vairāk par 12.5kts ātrumu neizspiedām - bet mēs jau prātīgi un piesardzīgi gājām - ar 2.rēvi un 1. Foku Angļu kanāls mūs pārsteidza ar sadzītiem palieliem viļņiem un 35kts vēju, skaistiem un skarbiem Normandijas krasta skatiem.
Lielais franču brālis mūs pieskata un agrā 5.jūlija rītā Kāds coast guard džentlmenis mums jaukā franču akcentā apvaicājas par jahtu, burāšanas galamērķi un apkalpes skaitu. Bija ļoti savādi nosaukt pieci. Un tad sākās grūtākās 170 jūdzes līdz Šerbūrai - vējš 35kts, viļņi, kuģi un uz katras halzes maiņu visa komanda burtiski jāceļ augšā - bet arī ar to tikām galā un Šerbūrā nokļuvām vismaz 30h pirms plānotā laika - vēju dievi bija ar mums
Rīt, 09/07 ar jauniem un papildinātiem spēkiem ejam tālāk.
Loading Conversation