(...) apmēram šādi sākas vakardienas ziņa, kuru bijām sagatavojuši jums, bet, kura diezgan neveiklu pirkstu kustības rezultātā zuda nebūtībā, atstājot pirmo stāsta rindkopu un mājas palikušos bez apdeita par mūsu beidzamajam dienām R3 pārgājienā. Tad nu neliels info atskats jūsu uzmanībai.
Pašlaik mūsu lokācijas vieta kopš vakardienas plkst.23:00 (UTC-3) ir 42*31N 070*51W Salem Harbor Bostonas piepilsētas piekrastes enkurboja. No plānotajiem darbiem vakar iemanījāmies pārgriezt sava Latvijas teritorija pulksteni uz UTC-4, bet muita un robežsardzi sagaidīsim šodien ap plkst.13:00. Kad saņemsim atļauju kāpt otrpus Atlantijas okeāna krastā un skaļi teikt - Uuuuu.....SPANIEL! Mēs to paveicam! SPANIEL ir pārburājis pārī visam plašajam okeānam.
Tagad komanda bauda saulaino rītu, sakopj jahtu un gatavojas kāpšanai krasta. Lai arī kopā dienas nav daudzas, kuras aizvadītas burājot, tomēr ar nepacietību visi gaida iespēju tikt uz cietzemes. Esam veikuši arī nelielus R3 reisa aprēķinus (starts - finišs). Kopā aiz muguras sacensībās ir aizvadītas 99,5 stundas, kuru laikā SPANIEL nogāja 727 jūras jūdzes ar vidējo ātrumu 7,3 mezgli. Komanda, ņemot vērā visas mūs piemeklējušās ķibeles un nelielo pieredzi (starp citu, esam ari sarēķinājuši komandas vidējo burāšanas pieredzes vecumu un ar kapteiņa Reiņa 18 gadiem, kas tika likti galdā kopsummas katlā, mēs esam 4gadnieki, tā teikt, "pēc-kāpēcīšu" periodā), jūtas visā visumā apmierināti ar rezultātu. Esam savā klasē, kur konkurence nebija sīva, 1.jahta no divām, taču saskaņā ar mums pieejamo informāciju, esam 6. no 17 uz starta uzkāpušajiem dalībniekiem kopvērtējumā, pakāpjoties no 15.vietas, kur bijām noslīdējuši pēc cīņas ar piemeklējušajām likstām.
Īsi pirms finiša sajutām sāncensības garšu. Ne tikai tāpēc, ka nolūza vējš un bijām spiesti pēdējās 11 jūdzes gan halzeties, gan visai komandai, sēžot kokpitā un dziedot latvju dziesmas Valta ģitārspēles pavadījumā, piesaukt to atpakaļ, lai tiktu līdz finiša koordinātei 42*33.700N 069*00.017W (kuru šķērsojam 10:23:29 UTC-3), bet pamata tāpēc, ka apmēram divu jūdžu attālumā mums elpoja pakausī vācu D klases jahta "Peter von Danzig", ar kuriem pēcāk ari samājāmies, krustojot kursus kabeļtauvas attālumā.
Rezumējot pārgājienu jāatzīst, kas šis bija jaunas pieredzes pārsātināts piedzīvojums pilnīgi visai komandai, ko ielikt burāšanas pūrā. Tikām cauri vētrai, kas mūs purināja ar 52kts stiprām brāzmām, un pateicoties kurai, kā mēs smejam, tikām pie jauna vētras foka, ar kuru papildināt SPANIEL buru krājumus - "vētras skrandas". Mūs piemeklēja "galu ķibeles", sākoties ar notrūkušo foka falles šplēsējumu, kas pie 13 kts stipra vēja lika saļimt gaitā Genoa 1 aiz borta. Pēcāk Reiņa mastā vilkšanas ekspedīcijas laika sāka sprūst un izģērbties spinakerbomja falle (vecākā un visretāk lietotā falle, kura nav mainīta ļoti ilgus gadus), kas ar īpašu piesardzību un zināmu piepūli ļāva kapteini nolaist atpakaļ uz klaja. Bet vēlāk "galu ķibeļu" piedzīvojumus papildināja krasta nomainītas jaunas topinantes sairšana masta gala (visticamāk pie skritulīša brīvkustībā pret kaut ko pārberzās ārējais apvalks, to noskaidrosim, kad tiksim augšā), kad pēc 2.vejpointa apņemšanas centāmies izrēvēties. Paldies Baltic ropes, kas mums ir sagādājusi pietiekošā daudzumā jaunus rezerves galus, gan fallēm, gan šotīm, gan topinantei un atliks veikt tiekai okeāna nogurdināto galu nomaiņu. Tad vēl pieredze ar izslīdošiem enkuriem, kas laimīgā kārtā tika laicīgi pamanīts, stāvot Bermudas marinā, izvairoties no kolīzijas.
Burājam dažādos laikapstākļos ar dažādiem vējiem, pamata bakštagu, taču pēdējās dienas, lielākais suns pasaulē skreja 45 grādos cieši pie vēja. Esam sēdējuši kokpitā, hipnotizējot GPS, sastinguši un aizrāvuši elpu 2 stundu garuma, raugoties kā stūrmanis pie 9,5kts ātruma dancina foku, kas no bakštaga tā vien kāroja iegriezties fordakā, lai paspiestos zem pirmās markas bez kontrklapes (kas beigu gala tika paņemta ar 0,4 nm rezervi). Kopā komanda ļoti glīti stiprā laikā iemanījās ierēvēt divas reizes grotu. Līdz pat vakardienai komanda nebija pilnībā funkcionējošā, jo citus pamatīgi nomocīja okeāna viļņošanās, bet citus pamatīgi iepriecināja..... Ļaujiet šeit pakavēties nedaudz vairāk.
11.junija saulrietā, kas bija iekrāsojis visu pamali sārtu, ejot cieši pie vēja, kas pūta ar 23 kts, un manevrējot pa 3 metrīgiem viļņiem, mūsu acīm pavērās viens no skaistākajiem skatiem, kādu bija nācies līdz šim redzēt. Pamanot geizerveidigus šāvienus vis riņķī jahtai dažu kabeļtauvu attālumā, mūs sveica vaļu bars, kas laiski kopā ar delfīniem rotaļājās ar viļņiem un ar ziņkārību noraudzījās mūsu zēģelēs. Cits pabāza pa brīdim tikai galvu virs ūdens, kas atgādināja nelielus kalnus, cits nostājas svecītē un tad skaisti paceļot sirds formas asti plaukšķināja ar to pa nemierīgo ūdens virsmu, bet cits, gluži kā acīm ierastie delfīni, leca āra un nira atpakaļ plašajā okeāna bezdibenī, atstājot fonā aiz horizonta slīdošo sarkano bumbu, kas lēnam grima iekšā. Elpu aizsita un lika sirdij sisties straujāk ik pa brīdim jahtas korpusa tuvumā paradījušies lieli, balti plankumi. Laimigā kārtā vaļu ziņkārība aprobežojās vien, šķiet, ar mūsu laivas ķīļa izpēti... Neizdzēšamas atminas, kuras, diemžēl, neizdevās iemūžināt digitālajās pieturzīmēs.
Citādi komanda ir saliedējusies kopīgās dziesmās, Valtam spēlējot uz ģitāras lielo Dziesmusvētku nošu grāmatu. Esam iemanījušies šķērsot Golfa straumi, kas ūdens virsmu sasildīja līdz 28*C karstumam. Bet tiklīdz tikām tai pāri (10.junija dienas vidus) tā nokrita uz 20*C, ļaujot visiem lūkot pēc termovelas, cepurēm un siltam zeķēm, kuru lietderību dažs sākotnēji pat smejot apšaubīja. Pēdējās dienas naktī citi pat lūkoja pēc otra guļammaisa un gulēja jakās, jo SPANIEL salons attālinoties no ekvatoram tuvākajiem platuma grādiem bija pārvērties no saunas uz dzesēšanas kameru (ai kā būtu noderējis sildītājs, kurš diemžēl ir nodzīvojis savas pēdējās dienas un pilnīgu restaurāciju vai nomaiņu piedzīvos tikai Rīgā). Esam atraduši uz klāja arī medūzas - Marijas (no R2 transatlantiskā reisa stāstiem par indīgajiem Portugāļu kara kuģīšiem) māsu, kas ar 9.junija nemierīgās nakts viļņošanās palīdzību tika uzskalota uz jahtas kreisa borta un teica labrīt Līnai, kas velējās papētīt tuvāk mūsu ciemiņu.
Stāsti vel daudz un krāsaini, bet kaut ko pieturēsim sev un centīsimies tos iepakot kodolīgos foto mirkļos mūsu kopīgajai visas SPANIEL komandas tikšanās reizei rudeni, kad gaidīsim pārnākam jahtu mājās. Bet noslēgumā ir kāds viens īss un okeāna dziļuma pateicīgs vārds, ko vēlamies visi kopā un visu komandu vārdā teikt mūsu admirālim Gunāram - PALDIES! Paldies par iespēju šo visu piedzīvot...
Mīlot un cienot,
Tava SPANIEL komanda un draugi
