R5 divainā ģimenīte iekaro Anglijas Rietumus.) Baguette, croisent, merci beaucoup - Francija, mēs nākam!
Viesmīlīgajā Plimutā pavadījām piecas ar pusi dienas - pie tam paspējām veikt nepieciešamos remontdarbus un nu jau turam kursu uz Francijas Šerbūru. 19.augusta devāmies apskatīt Plimutu dienas gaismā - klīdām pa tās vecpilsētas ieliņām, devāmies pastaigā pa krastmalu, apmeklējām bāku, bet vakarā turpinājām ballēties. Paralēli radas doma, ka varētu iznomāt mašīnas un doties apskatīt Stonhendžu, ko katrs no mums simtiem reižu dzirdējis un redzējis windows darba galda attēlā.
Svētdien visu dienu lija lietus - ideāli laika apstākļi veļas mazgāšanai, neko citu pavisam negribējās darīt. Pēcpusdienā atvadījāmies un iesēdinājām taksometrā Arti un Arnoldu, kas steidza atpakaļ uz mājām - esam palikuši vien astoņi! Vēlāk devāmies uz pirti un baseinu - totāla relaksācija. Noslēdzām vakaru ar īstu steiku amerikāņu gaumē. Pēc lietainās svētdienas pirmdiena 21.augusts izdevās negaidīti vasarīga un saulaina. No rīta meitenes devās šopingā uz pilsētas komerciālo rajonu. Pēcpusdienā bijām plānojuši laist uz Stonhendžu, bet Lielbritānijas birokrātijas dēļ pie mašīnām netikām. Tā kā piknika grozs jau bija salikts, ilgi nebēdājām un devāmies piknikā pie bākas, no kuras paveras satriecošs skats uz līci, kalniem, pilsētu un marīnu. Ēdienkartes galvenā sastāvdaļa - Halifaksā pirktās Riga Gold šprotes. Atpakaļceļā turpinājām jau vakardien uzsāktās ūdensprocedūras, tikai šoreiz atspirdzinoši vēsajā jūrā, nevis baseinā..
22.augustā mašīnas bija rokā jau no paāa rīta un varējām skriet ģimenes izbraukumā uz Stonhendžu. Reinis un Silards veiksmīgi pārslēdzās uz kreisās puses satiksmi un lieliski tika galā ar transporta līdzekļu vadīšanu, ko nevar teikt par pasažieriem, kuriem ik pa brīdim sarāvās seja no "pa nepareizo pusi" pretīm braucošajām mašīnām. Turpinot izbaudīt angļu kultūru, ceļmalā vēl piestājām ieturēt brokastis amerikāņu bistro. Divas stundas ceļā un bijām pie sofisticēti prehistorisko ancestoru kulta lokācijas monumenta ieejas, t.i. Stonhendžas. Godīgi samaksājām ieejas maksu un ar autobusu devāmies vēl divus kilometrus tieši līdz monumentam. Kopā ar tūristu pūli apbrīnojām un bildējam monumentu, kuram tuvāk par 5 metriem turisti gan netiek laisti klāt. Monuments kūlīgs, bet sagaidījām ko vairāk - pietrūka masums un monumentālisms.
Tālāk devāmies pa Anglijas šaurajām ieliņām un šosejiņām uz Plimutas pusi, pa ceļam meklējot kādu jauku vietu piknikam. Ik pa laikam radās sajūta, ka braucam pa labirintu, jo ielas bija vien pusotra auto platumā, tam malās esot divarpus metru augstam dzīvžogam - loti romantiski un nedaudz ekstrēmi. Baudījām arī klasiskos Lielbritānijas skatus - pakalnus, aitas, šarmantas mazpilsētas, "Smalka stila" atmosfēra. Piknikam izvēlējāmies vietu Exmoor dabas parkā, cerībā ieēst atlikušās šprotes, vērojot saulrietu. Ideja daļēji izgāzās, jo pie kalna kores, no kuras varētu vērot saules atvadas jūrā, mēs tā arī galu gala netikām. No sākuma devāmies it kā nevainīgā pārgājienā, ceļam mūs vedod uz kādu mistisku baznīcu mums nezināmā attālumā, taču rezultātā kādus 2 km pavadījām kāpjot kalnā, kas bija noaudzis ar brīnumainu mežu, kurā auga milzīgi rododendri un tūjas burinieka masta resnumā. Tā kā kāpiens nebija no vieglajiem, ik pa brīdim apšaubījām, vai baznīcas meklējumi ir tiešām tā vērti (vai mūsu grēki ir pietiekami lieli), taču kas iesākts - jāpabeidz, un musu pūliņi tiešām tika attaisnoti. Nonākot galā, mums pavērās sirreals skats ar strautu, kura malā praktiski nekurienes vidū slējās neliela baznīca, kas uzcelta sensenajā 1280.gadā. Ar milzīgu interesi aplūkojām arī tai blakus esošo nelielo kapsētu un tad devāmies pelnītās pusdienās un uz tilta pāri strautam ejot apbrīnot vietas skaistumu. Atpakaļceļs mums sanāca teju pa pilnīgu tumsu, un ņemot verā to, ka tumsā mežs izskatījās pa taisno no šausmu filmas, daži no mums nepalaidā garām iespēju citus pabaidīt.
23.augustā bija paredzēts doties prom no Plimutas. Pabeidzām visus darbus, kārtējo reizi sakārtojām jahtu (tai ir fantastiskas spējas ātri palikt netīrai) un ap plkst. pieciem pametām Plimutas marīnu. Uz neilga pārbrauciena laiku organizējām vačus pa 3 stundam. Meitenes aktīvi darbojās grota uzvilkšanā, kā arī Reiņa uzraudzībā patstāvīgi uzvilka poli. No sākuma gājām ar ātrumu 9 mezgli, bet reizē ar vēju tas tiecās sarukt.
Nākamas ziņas sūtīsim no franču zemes taipus Lamanšam,
R5 komanda
